FM piedāvā trīs scenārijus darbaspēka nodokļu mazināšanai

Galvenā > Aktuāla informācija > FM piedāvā trīs scenārijus darbaspēka nodokļu mazināšanai

Rīga, 7.aug., LETA. Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi trīs scenārijus darbaspēka nodokļu mazināšanai.

Visi šie varianti paredz nākamgad saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi pašreizējā līmenī - 24%, bet samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi.

Pirmais izstrādātais modelis paredz priekšlikumus samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, bet IIN likmi saglabāt 24%, savukārt ar katru nākamo gadu IIN samazināt par 1%, attiecīgi 2015.gadā tā būtu 23%, bet 2016.gadā 22%. Šī priekšlikuma fiskālā ietekme 2014.gadā uz kopbudžetu salīdzinājumā ar pašlaik prognozēto būtu 40,1 miljons latu, aģentūru LETA informēja FM. Fiskālā ietekme 2015.gadā - 67,2 miljoni latu, 2016.gadā - 34,7 miljoni latu.

Otrais modelis paredz priekšlikumus samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, bet IIN likmi saglabāt 24%, savukārt ar katru nākamo gadu samazināt to par 1%, attiecīgi 2015.gadā tā būtu 23%, bet 2016.gadā 22%. Tāpat tiek paredzēts ar nākamo gadu palielināt neapliekamo minimumu, diferencējot to no darba algas lieluma no 45 līdz 98 latiem jeb no 64 eiro līdz 139 eiro, kā arī palielināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām līdz 98 latiem jeb 139 eiro. Šī priekšlikuma fiskālā ietekme uz kopbudžetu salīdzinājumā ar pašlaik prognozēto 2014.gadā būtu 26,1 miljons latu. 2015.gadā fiskālā ietekme - 25,6 miljoni latu, bet 2016.gadā - mīnus 5,2 miljoni latu.

Savukārt trešais modelis paredz priekšlikumus no 2014.gada 1.janvāra samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%, savukārt darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, sākot ar 2015.gada 1.janvāri, samazināt no 24,09 % līdz 23,09%, bet IIN likmi saglabāt 24%, taču ar katru nākamo gadu samazināt to par 1%, attiecīgi 2015.gadā tā būtu 23%, bet 2016.gadā - 22%. Šāda priekšlikuma fiskālā ietekme uz kopbudžetu 2014.gadā salīdzinājumā ar pašlaik prognozēto būtu arī 40,1 miljons latu. Fiskālā ietekme uz 2015.gada budžetu - 23,4 miljoni latu, bet uz 2016.gada budžetu - mīnus 11,7 miljoni latu.

Ar šiem risinājumiem FM vakar seminārā par 2014.-2016.gada budžeta sagatavošanu iepazīstināja valdības pārstāvjus.

"Finanšu ministrija ir izstrādājusi vairākus iespējamos scenārijus darbaspēka nodokļu mazināšanai, lai visefektīvāk mazinātu nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemākajiem ieņēmumiem un ģimenēm ar bērniem. Piedāvātie risinājumi pozitīvi ietekmē pašvaldību budžetus, lai tās varētu nodrošināt iespējami plašākus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem," paziņojumā medijiem skaidro finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Patlaban spēkā esošais likums par IIN līdz 2015.gadam paredz IIN likmes samazinājumu līdz 20%. Tas būtiski palielina iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, ko raksturo Džini koeficents, skaidro FM. Savukārt FM izstrādātie darbaspēka nodokļu mazināšanas priekšlikumi samazina Latvijas iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, jo tie dod būtisku efektu iedzīvotājiem, kuri saņem mazās algas.

Pēc ministru semināra vairāki valdības pārstāvji atbalstījuši otro FM izstrādāto modeli darbaspēka nodokļu mazināšanai, kā arī vienojās turpināt par to diskusijas. FM norāda, ka otrais piedāvātais modelis ir labvēlīgāks tiem iedzīvotājiem, kuri saņem mazākus ienākumu, kā arī ģimenēm ar vairākiem bērniem.

FM izstrādātie priekšlikumi darbaspēka nodokļa mazināšanai vēl vairākkārt tiks apspriesti ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī pašvaldību pārstāvētajām organizācijām. Tāpat par tiem turpināsies diskusijas valdības koalīcijas padomes sēdē, kā arī turpmākajās Ministru kabineta sēdēs, kurās tiks izskatīti nākamā gada budžeta veidošanas priekšlikumi.

Likums paredz, ka IIN nākamgad jāsamazina līdz 22% no pašreizējiem 24%. Par šāda risinājuma saglabāšanu iepriekš iestājusies Reformu partija.

FM prezentācijā valdības locekļiem citē Eiropas Komisijas dienesta darba dokumentā par Latvijas reformu programmas un konverģences programmas novērtējumu teikto: lai gan netiešā nodokļa likme darbaspēkam Latvijā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā, vienotā IIN likme nozīmē īpaši augstus darbaspēka nodokļus personām, kas saņem zemus ienākumus. Nodokļu sloga daļa neprecētiem pelnītājiem 2010.gadā bija sestā lielākā ES cilvēkiem, kas pelna 67% no vidējās algas. Turpretim nodokļu sloga daļa augstu ienākumu pelnītājiem ir krietni zem ES vidējā līmeņa. Saskaņā ar šiem darbaspēka nodokļu stimuliem mazkvalificēto darba ņēmēju nodarbinātības līmenis - 46,7% - ir krietni zemāks par ES vidējo rādītāju un par gandrīz 40 procentpunktiem mazāks nekā rādītājs augsti kvalificētiem darba ņēmējiem - 83,4%, kas atbilst ES vidējam rādītājam.

Autors: Airisa Ādamsone, LETA
Avots: www.vid.lv