LDDK turpina stingri pastāvēt uz IIN samazināšanu līdz 22% no 2014.gada

Galvenā > Aktuāla informācija > LDDK turpina stingri pastāvēt uz IIN samazināšanu līdz 22% no 2014.gada

Rīga, 23.jūl., LETA. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) turpina stingri pastāvēt uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu no 24% līdz 22% no 2014.gada, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu aģentūrai LETA sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Nevis attiecībā uz šīm konkrētajām izmaiņām, bet, raugoties kopumā, Bērziņš un LDDK ir vienisprātis par nepieciešamību samazināt darba spēka nodokļus. Abas puses šodien diskutējušas par to, kādā veidā vislabāk palīdzēt iedzīvotājiem izkļūt no nabadzības slazda. LDDK uzskata, ka tas būtu drīzāk jādara, palielinot atvieglojumus par apgādājamajiem, jo tieši ģimenēm, kurām ir jāaudzina "mazie cilvēki", ir lielākas iespējas nokļūt nabadzības slazdā, norāda Meņģelsone. Pēc tam iespēju robežās paaugstināms neapliekamais minimums.

Bērziņš esot drīzāk sliecies atbalstīt ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšanu, taču šodien viņa galvenais mērķis bijis uzklausīt darba devēju viedokli. LDDK arī uzskata, ka nav mērķtiecīgi Finanšu ministrijas plāni ieviest neapliekamā minimuma diferencēšanu. Tas varētu būt tālākas nākotnes jautājums, bet problēma rodoties ar to, ka aprēķinus šajā jautājumā iecerēts veikt reizi gadā, nevis reizi mēnesī, kā arī ir jārēķinās ar Valsts ieņēmumu dienesta administratīvajām izmaksām, norādīja konfederācijas direktore.

Meņģelsone un LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs ar Bērziņu apsprieda Latvijas turpmākajai attīstībai un ekonomikas izaugsmei būtiskus jautājumus - tostarp pārdomātas un izaugsmi veicinošas nodokļu politikas attīstīšanu, sociālā dialoga lomas turpmāku nostiprināšanu valstisku jautājumu risināšanā, kā arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē izmantošanu valsts attīstības labā, informēja darba devējus pārstāvošās organizācijas Preses dienestā.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs akcentēja: "Sociālajam dialogam Latvijā šogad aprit 20 gadu, un dažādu ekonomisko un sociālo krīžu pārvarēšana un ekonomiskās attīstības nodrošināšana Latvijā bijusi iespējama, tikai pateicoties sociālo partneru aktīvai iesaistei, spējai vienoties un panākt risinājumus. Patlaban sociālā dialoga loma iegūst plašāku nozīmi, un jau esošu sociālekonomisko problēmu risināšanas vietā mūsu uzdevums ir panākt līdzsvarotu lēmumu pieņemšanu, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi un Latvijas konkurētspēju ilgtermiņā - neraugoties uz pārmaiņām, kas nemitīgi notiek pasaules ekonomikā."

Tikšanās noslēgumā, apspriežot Latvijas prezidentūras ES Padomē jautājumus, Valsts prezidents un LDDK vienojās, ka nepieciešama savlaicīga sociālo partneru iesaiste prezidentūras sagatavošanā, izmantojot šo vēsturiski nozīmīgo laika periodu aktīvam darbam ne tikai pie ES aktuālu jautājumu risināšanas, bet arī Latvijai nozīmīgu jautājumu aktualizēšanas. Tostarp minama vienlīdzīga pieeja vienotajam ES tirgum (arī valstīm ar salīdzinoši nelielu ekonomiku), sociālekonomiskās situācijas izlīdzināšanai dažādos ES reģionos un stabila vietējā darba tirgus izveidei valstīs, kuru iedzīvotāji līdz šim vienotā darba tirgus iespējas izmantojuši, lai dotos strādāt uz vadošajām ES valstīm.

Kā ziņots, valdības koalīcijā patlaban ir domstarpības par to, kādas nodokļu izmaiņas īstenot nākamgad. Likumā paredzēts, ka 2014.gadā tiks par diviem procentpunktiem - no 24% uz 22% - samazināts IIN. Uz šādu risinājumu uzstāj Reformu partija, kas rosina arī nākamgad straujāk - līdz 140 latiem - paaugstināt nodokļu atvieglojumus par bērniem.

"Vienotības" ministri - labklājības ministre Ilze Viņķele un finanšu ministrs Andris Vilks - iepriekš izteikušies, ka IIN samazināšana par diviem procentpunktiem nākamajā gadā vēl būtu diskutējama un ka IIN samazināšana varētu notikt pakāpeniskāk.

Finanšu ministrija piedāvā nākamgad īstenot trīs būtiskus ienākumu nevienlīdzību mazinošus pasākumus - minimālās algas palielināšanu, neapliekamā minimuma diferencēšanu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināšanu.

Minimālo darba algu no 2014.gada paredzēts palielināt no 200 uz 225 latiem jeb 320 eiro mēnesī. Vienlaikus ir plānots ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, nosakot, ka darba algai, kas nepārsniedz minimālo algu, neapliekamais minimums ir 84 lati mēnesī, bet darba algai virs minimālās algas neapliekamais minimums pakāpeniski tiek samazināts, līdz pie darba algas 400 latu mēnesī neapliekamais minimums saglabājas esošajā līmenī, proti, 45 lati mēnesī, kā arī ir paredzēts paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 80 latiem mēnesī līdz 98 latiem mēnesī.

Autors: Ainārs Leijējs, LETA
Avots: www.vid.lv