Mikro un mazo uzņēmumu skaits ir vairāk nekā 94% no kopējā Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaita

Galvenā > Aktuāla informācija > Mikro un mazo uzņēmumu skaits ir vairāk nekā 94% no kopējā Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaita

Rīga, 31.maijs, NOZARE.LV. Patlaban Latvijā reģistrēto mikro un mazo uzņēmumu skaits veido vairāk nekā 94% no kopējā Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaita, liecina SIA "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai arī lielākā daļa mikro un mazo uzņēmumu koncentrēti galvaspilsētā Rīgā, to loma aizvien pieaug arī reģionos, jo ļauj iedzīvotājiem attīstīt savu biznesu, nodrošinot ar ienākumiem ne tikai savu ģimeni, bet radot arī jaunas darba vietas, kas ārpus Rīgas ir jo īpaši būtisks faktors.

"Lursoft" apkopotie dati rāda, ka galvaspilsētā un tās apkārtnē patlaban reģistrēti kopumā 13 082 mazie un 28 555 mikro uzņēmumi, savukārt otrs lielākais uzņēmumu skaits fiksēts Kurzemē. Tur mazo uzņēmumu skaits sasniedz 1645, bet mikrouzņēmumu - 3219. Vismazāk mikro un mazo uzņēmumu iespējams sastapt Vidzemē.

Pēdējos gados mikrouzņēmumu skaitam ir bijusi tendence pieaug. Visstraujākais pieaugums reģistrēts 2011.gadā, kad mikrouzņēmumu skaits sasniedza 63 429, kas ir par 7511 vairāk nekā 2010.gadā. Straujais pieaugums izskaidrojams ar vairākiem faktoriem. Kā viens no tiem minams valsts atkopšanās no piedzīvotās krīzes, kas daudziem iedzīvotājiem ļāva noticēt saviem spēkiem un veidot savu uzņēmumu, savukārt otrs - jaunieviestā iespēja reģistrēt SIA ar samazinātu pamatkapitālu, t.i., kādreizējo obligāto 2000 latu vietā tika radīta iespēja dibināt komersantu arī ar vien lata pamatkapitālu.

Turpretī pērn nedaudz sarucis mikrouzņēmumu skaits, pietuvojoties 2010.gada līmenim, t.i., kopumā pērn Latvijā reģistrēti 54 612 mikrouzņēmumi, kuri nodarbina līdz deviņiem darbiniekiem, 39 981 no tiem strādājis ar apgrozījumu līdz 70 000 latu. Tiesa, mazo uzņēmumu skaits kopš 2009.gada bijis salīdzinoši stabils un nav bijušas vērojamas tik straujas pieauguma tendences nekā ar mikrouzņēmumiem. 2012.gadā Latvijā reģistrēts 19 291 mazais uzņēmums, kura apgrozījums ir robežās no 70 000 līdz 1,4 miljoniem latu.

"Lursoft" pētījuma rezultāti liecina, ka trešā daļa visu mazo un mikro uzņēmumu nodarbina vienu darbinieku, savukārt gandrīz puse - 2-5 strādājošos, tādējādi ar darba vietām nodrošinot ievērojamu skaitu Latvijas iedzīvotāju.

Gandrīz ceturtā daļa jeb 24,5% no visiem Latvijas mikro un mazajiem uzņēmumiem savu pamatdarbību saista ar mazumtirdzniecību vai vairumtirdzniecību (izņemot automobiļus un motociklus). Ievērojami mazāk uzņēmumu, proti, 6,72% ir operācijās ar nekustamo īpašumu. Starp izplatītākajām nozarēm, kurās visbiežāk izvēlas darboties Latvijas mikro un mazie uzņēmumi, minami arī grāmatvedības un juridiskie pakalpojumi (5,65%), automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība un remonts (4,6%) un sauszemes un cauruļvadu transports (3,97%).

"Lursoft" arī noskaidrojis, ka pērn piektā daļa no visiem Latvijas mikro un mazajiem uzņēmumiem savā iesniegtajā pārskatā norādījuši, ka to apgrozījums ir nulle latu. Tikai nepilniem 30% no šiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums bijis nulle latu, šis bijis pirmais darbības gads. Tādēļ šādam apgrozījumam jāmeklē citi izskaidrojumi. Viens no biežāk minētajiem, visticamāk, būtu, ka pēc komersanta nodibināšanas nav bijusi iespēja rast visu nepieciešamo nodrošinājumu, lai tomēr uzsāktu savu saimniecisko darbību. Tiesa, pēdējā gada laikā to mikro un mazo uzņēmumu skaits, kuru apgrozījums ir nulle latu, ievērojami sarucis.

Aplūkojot apgrozījuma tendences vairāku gadu griezumā, pēc ievērojamā krituma 2010.gadā, kad, piemēram, Rīgas reģiona mikro uzņēmumu vidējais apgrozījums saruka pat par 64%, uzņēmumi atkal ir atguvušies. Lai gan lielākā daļa mikro uzņēmumu vēl nav spējuši sasniegt augsto 2007.gada apgrozījumu, piemēram, Rīgas reģiona mikrouzņēmumi ir tomēr to pat pārsnieguši. Vidējais apgrozījums Rīgas mikrouzņēmumiem 2007.gadā bijis 13 970 latu, savukārt pērn tas jau sasniedzis 18 001 latu.

Neskatoties uz to, ka Rīgas reģiona mazie uzņēmumi neizceļas ar augstāko apgrozījumu, pērn tomēr vislielāko peļņu uzrādījuši Rīgā un tās apkārtnē reģistrētie mazie uzņēmumi - 10 543 lati. Taču jānorāda, ka šis fakts nebūt neliecina, ka ar augstāko peļņu šajā reģionā strādā arī mikrouzņēmumi. Atšķirībā no citiem Latvijas reģioniem, kur mikrouzņēmumu peļņa aizvadītajā gadā bijusi salīdzinoši niecīga, taču būtiskākais, ka tie strādājuši ar plusiem, Rīgas mikrouzņēmumiem vidējie zaudējumi no saimnieciskās darbības veidojuši 100 latu.

Apskatot mikrouzņēmumu finanšu rādītājus vairāku gadu griezumā, dati parāda, ka, piemēram, salīdzinājumā ar 2011.gadu, kad lielākoties reģionu mikrouzņēmumi strādājuši ar nulle latu apgrozījumu, pērn jau vērojama neliela izaugsme un sasniegta dažu latu peļņa. Īpaši jāizceļ Vidzemes mikrouzņēmumi, kuri krīzes laikā savos uzņēmumos spējuši saimniekot, uzrādot mazākos zaudējumus, salīdzinot ar pārējo Latvijas reģionu mikrouzņēmumiem, un patlaban uzrādījuši arī lielāko peļņas pieaugumu. Vissāpīgāk krīzes laikā, t.i., 2009.gadā, cietuši Rīgas reģiona mikrouzņēmumi, kad to vidējie zaudējumi bijuši 620 latu, savukārt vismazāk - Vidzeme ar 235 latu zaudējumiem.

autors Raivis Spalvēns, Nozare.lv